Klientiem

Olīveļļa

Grieķu olīveļļas tradīcijas

 

   Olīveļļa vairāk nekā jebkuri citi Grieķijas produkti ir kļuvusi par grieķu tradīciju, ēdiena un kultūras sinonīmu. Helēņi jau no antīkiem laikiem ir uzskatījuši olīvkoku par svētu. Kopš tā laika, kad – saskaņā ar mītu – gudrības dieviete Atēna uzdāvināja savā vārdā nosauktās pilsētas – Atēnu – iedzīvotājiem olīvkoku un zināšanas par tā audzēšanu. 

 

• Miera un uzvaras simbols.

• Veselības un ilgmūžības avots.

• Dievišķās aizsardzības, ticības, cerības un mīlestības simbols.  

• Iedvesmas un jaunrades svētā dāvana.

 

   Olīvkoks ir dziļi iesakņojies Grieķijas zemē un dvēselē. Grieķu olīveļļas ir vienas no labākajām pasaulē. Grieķija – tā ir labākā vieta olīvkoku audzēšanai. Un ikviena grieķu olīveļļas lāse – tā ir zināšanu un gudrības esence.

   

Olīveļļa un veselība

 

   Taukvielu izvēlē olīveļļa ir veselīgais variants. Tā satur mononepiesātinātos taukus. Tie ir veselīgāki tauki, kuri, samazinot kopējo holesterīna līmeni un zema blīvuma lipoproteīnu (LDL jeb „sliktā”) holesterīna saturu asinīs, var samazināt sirds un asinsvadu saslimšanas risku. Turpretī piesātinātie tauki un transtauki – sviests, dzīvnieku tauki, tropisko augu eļļas un daļēji arī hidrogenētās augu eļļas – palielinot kopējo holesterīna līmeni un LDL holesterīna līmeni, palielina sirds un asinsvadu saslimšanas risku. Saskaņā ar ASV Pārtikas produktu un zāļu kvalitātes kontroles pārvaldes (FDA) viedokli, iekļaujot ikdienas uzturā divas ēdamkarotes (23 gramus) olīveļļas, sirds un asinsvadu saslimšanas risks samazinās. Lielāks ieguvums būs tad, ja nevis tikai pievienosiet ēdienam vairāk olīveļļas, bet ja aizstāsiet piesātinātos taukus ar olīveļļu. Visi olīveļļu veidi satur mononepiesātinātos taukus, bet veselībai visvērtīgākās ir pirmā spieduma eļļas, kas ir vismazāk apstrādātas.

 

   Attīstīto valstu iedzīvotāju ēšanas paradumi pēdējo dažu gadu laikā ir pakāpeniski mainījušies. Mūsdienu cilvēka uzturu lielā mērā raksturo pārmērīga kaloriju uzņemšana, vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu trūkums, kā arī uzturvielu disbalanss, tā rezultātā pieaug tādu hronisku saslimšanu izplatība kā vēzis un diabēts. Lai šo problēmu varētu risināt, būtu jāpāriet uz veselīgu diētu, piemēram, Vidusjūras diētu, kas ir gan uzturvielām bagāta, gan patīkama.

 

   Pēdējos gados zinātnieki ir pievērsuši padziļinātu uzmanību Vidusjūras reģiona uztura, jo īpaši olīveļļas, izpētei. Medicīniskie pētījumi ir atklājuši, ka šis šķidrums ar seno vēsturi ir kas vairāk nekā parasts mononepiesātināto tauku avots. Tas ir arī antioksidantu (vielu, kuras šobrīd nešaubīgi rosina zinātnieku interesi) avots.

 

   Antioksidantiem ir liela ietekme uz artēriju veselību. Zema blīvuma lipoproteīni (LDL) jeb „sliktais holesterīns” tikai oksidēšanās rezultātā kļūst kaitīgs. Ja tas notiek, tā daļiņas veido plātnītes, kuras uzkrājas un palielina artēriju nosprostošanās iespējamību. Antioksidanti novērš oksidēšanos.

 

   Antioksidantu avoti ir arī dārzeņi, un olīveļļas dēļ Vidusjūras valstu iedzīvotāji iekļauj uzturā daudz dārzeņu.

 

   Taču olīveļļas vērtīgums neaprobežojas tikai ar aizsardzību pret sirds un asinsvadu slimībām. Daži olīveļļas sastāvā esošie antioksidanti, kurus sauc par polifenoliem, var noārdīt vielas, kas veicina vēža šūnu veidošanos. Pētījumi liecina, ka Vidusjūras valstīs dzīvojošas sievietes retāk slimo ar krūts vēzi nekā sievietes ASV vai Austrālijā, kur ir augsts saslimšanas procents.

 

   Olīveļļai ir arī būtiska loma diabēta ārstēšanā. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri lieto olīveļļu, labāk kontrolē diabētu, un viņu asinīs ir zemāks atsevišķu tauku līmenis, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri uzturā lieto daudz ogļhidrātu, ko parasti rekomendē šā tipa diabēta pacientiem.

 

   Olīveļļa veicina vielmaiņu un žults izdalīšanos, pasargā artērijas un kuņģi. Tā sekmē bērna organisma augšanu, bet gados vecākiem cilvēkiem pagarina dzīves ilgumu. Tai piemīt unikāla ietekme uz asins seruma lipīdiem. Turklāt olīveļļa veicina žults izdalīšanos un ārstnieciski iedarbojas uz kuņģa čūlu. 

 

   Vidusjūras diēta satur daudz komplekso ogļhidrātu (pilngraudu miltu maize, pākšaugi un kviešu produkti), svaigu augļu un dārzeņu, zivju (ar augstu omega-3 taukskābju līmeni), zems piena produktu patēriņš un bagātīga olīveļļas iekļaušana uzturā. Patiesi – olīveļļas pozitīvā ietekme atspoguļojas Vidusjūras reģiona cilvēku veselībā: viņi procentuāli mazāk slimo ar sirds slimībām un dzīvo ilgāk. Diemžēl šī pozitīvā ietekme samazinās, jo ēšanas paradumi tiek nomainīti pret „rietumniecisko” diētu.

 

 

Olīveļļa un Vidusjūras diēta

 

   Šīs koncepcijas pamatā ir pētījums, ko 20. gadsimta septiņdesmitajos gados veica amerikāņu zinātnieks Enzels Kīzs (Ansel Keys). Viņa iegūtie rezultāti tika apkopoti darbā „Vidusjūras diēta”.

 

   Sākotnēji tika konstatēts un vēlāk arī pierādīts pētījumā, kuru veica 20 gadus Somijā, Japānā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, ASV un Dienvidslāvijā, ka Vidusjūras reģiona iedzīvotāji sava uztura dēļ uzrāda visaugstākos dzīves ilguma rādītājus pasaulē, kā arī ievērojami mazāk cieš no sirds slimībām, atsevišķiem vēža tipiem un citām, uztura izraisītām slimībām.   

 

   Veselīgs uzturs nozīmē, pirmkārt, mērenību ēšanā un, otrkārt, uzmanības pievēršanu uztura ķīmiskajam sastāvam. Enzela Kīza izstrādātās diētas, kura vēlāk kļuva pazīstama kā „Vidusjūras diēta”, pamatā ir dažas uzturvielas, starp kurām kā uzturā iekļaujamā taukviela ir pirmā spieduma olīveļļa. Tās sastāvā esošās mono- un polinepiesātināto taukskābju augstās koncentrācijas dēļ šādai olīveļļai ir fundamentāla nozīme.

 

   Vidusjūras diētas vērtīgumu daudzkārtīgi ir apstiprinājuši uztura jomas speciālisti. Olīveļļa ir veselīgās Vidusjūras diētas pamats.

 

  Olīveļļa Esti – tā ir veselīga un laba dzīve!

 

    Olīveļļa ir „Vidusjūras diētas”, kura asociējas ar samērīgām porcijām un lēnu ēdiena izbaudīšanu, neatņemama sastāvdaļa. Cilvēki, kuri ievēro „Vidusjūras diētu”, izjūt tās pozitīvo ietekmi uz veselību. Vidusjūras diētā iekļautā olīveļļa palīdz ātri remdēt izsalkumu un tādējādi samazina ēdienreizē uzņemamo kaloriju skaitu. Nav zināms, vai veselību labvēlīgi ietekmē katrs atsevišķs diētas komponents vai olīveļļas un visa uztura, kurā ir daudz dārzeņu, augļu un zivju, apvienojums.

 

            Pirmā spieduma olīveļļa ir viena no nedaudzajām eļļām, kuru var lietot bez ķīmiskas apstrādes (gandrīz visas pārējās augu eļļas tiek detoksificētas un rafinētas ar tvaiku un šķīdinātājiem). Svaigi spiestu olīveļļu var uzreiz lietot uzturā, un tā saglabā visus dabīgos aromātus, vitamīnus, minerālvielas, antioksidantus un citas vērtīgās uzturvielas, ko satur nogatavojušās olīvas.

 

   Lielākā daļa ārstu rekomendē samazināt uzturā kopējo tauku un kaloriju daudzumu, un aizstāt sviestu, margarīnu un tropisko augu eļļas ar olīveļļu, kura satur veselīgos taukus. 

 

   Pētījumi, kuros tika aplūkota sakarība starp noteiktiem ēšanas modeļiem un saslimšanu risku, uzrādīja sinerģisku un apgrieztu efektu saistībā ar uzturu. Šie ēšanas modeļi ataino vispārīgo sabiedrībā valdošu tendenci uztura lietošanā, kā arī ir svarīga epidemioloģiska informācija.

 

   Termins „Vidusjūras diēta” apzīmē uztura modeli, kas bija raksturīgs dažām Vidusjūras valstīm 20. gadsimta 60. gados. Šīs valstis vieno tām raksturīgais uztura modelis, kas pozitīvi ietekmē cilvēka mūža ilgumu, samazina mirstību no sirds un asinsvadu saslimšanām, kā arī novērš audzēju un citu, ar uzturu saistītu slimību attīstīšanos. 



 

   Vidusjūras diētas bioloģisko vērtīgumu pamato plašie klīniskie, epidemioloģiskie un bioķīmiskie pētījumi. Vidusjūras diētas lielā priekšrocība ir augstais antioksidantu saturs augļos un dārzeņos, bagātīgi pievienotās olīveļļas pozitīvā ietekme un mērena vīna lietošana.

 

Pierādīts, ka Vidusjūras diēta labvēlīgi ietekmē:

 

1. Dzīves ilguma palielināšanos: tradicionālā Vidusjūras diēta palielina mūža ilgumu gan sabiedrībai kopumā, gan cilvēkiem, kuri sirgst ar išēmiskām sirds slimībām.

 

2. Mirstības samazināšanos: Vidusjūras diēta samazina mirstību, jo īpaši mirstību no koronārām sirds un asinsvadu slimībām un vēža, veseliem cilvēkiem vecumā virs 70 gadiem.

 

3. Išēmisko sirds slimību, sirds un asinsvadu slimību attīstīšanos: Vidusjūras diēta, kura satur daudz citronskābes, atkarībā no vērtēšanas kritērijiem, samazina sirds un asinsvadu slimības par 50‒70%. Šī diēta arī relatīvi samazina infarkta risku, un šis aizsargājošais efekts saglabājas līdz 4 gadiem pēc pārciestas pirmās lēkmes, neizmainot tradicionālos recidīva faktorus, piemēram, hiperholesterolēmiju un hipertensiju. Cilvēki, kuri ēd saskaņā ar Vidusjūras diētu, ir mazāk pakļauti priekšlaicīgai nāvei pēc pirmā infarkta. Vidusjūras diēta par 8‒45% samazina koronāro slimību attīstības risku. 



 

4. Vielmaiņas sindromu un asinsspiedienu: Vidusjūras diēta var samazināt vielmaiņas sindroma attīstīšanos un tā izraisīto negatīvo ietekmi uz asinsvadiem. Tas, visticamāk, notiek, mazinot iekaisumu. Šī diēta var samazināt iekaisuma un prokoagulantu marķieru koncentrāciju cilvēkiem, kuri neslimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Vidusjūras diēta var samazināt arī asinsspiedienu.

 

5. Lieko svaru un aptaukošanos: virknē pētījumu, kuros ir piedalījušies vairāk nekā 3000 ar sirds un asinsvadu slimībām nesirgstoši pieauguši cilvēku no dažādiem sabiedrības slāņiem, tika pierādīts, ka, ievērojot Vidusjūras diētu, aptaukošanās un liekā svara rašanās iespējamība samazinās par 39‒50%, bet kopējā aptaukošanās iespējamība pēc vairāku nozīmīgu mainīgo faktoru kontroles samazinās par 59%.

Grozs
Jūsu grozā
0 preces
uz 0.00 Eur